Neirobiologs un populārzinātniskās literatūras autors Geralds Hūters (Gerald Hüthers) apgalvo, ka gandrīz visi bērni piedzimstot ir (potenciālie) ģēniji un tikai 2% bērnu ir beiguši skolu kā ģēniji. Tātad 98% bērnu esošā izglītības sistēma nav derīga. Pat vēl vairāk – 98% bērniem esošā izglītības sistēma ir kaitīga. Geralds Hūters to pierāda caur smadzeņu darbības pētījumiem, kurus viņš pats arī veic Gotingenas Universitātē.

Tomēr nav jābūt zinātniekam, lai saprastu, ka kaut kas nav kārtībā. Katrs no mums pats ir gājis skolā un zina, ka pēc 12 gadiem vairums absolventu nezina, ko iesākt ar savu dzīvi, nezina, ko studēt un kāds vai kas viņš pats vispār ir; kaut arī vēl pirmajā klasē katrs atbildēja, ka vēlas kļūt par skolotāju, prezidentu, ārstu utt. Kā tas ir iespējams?!

​

Par laimi nu jau arī darba tirgū un pētījumos tiek konstatēts, ka ir arvien mazāk apdāvinātu cilvēku. Darba devēji arvien biežāk sūdzas par to, ka nespēj atrast kompetentus darbiniekus un ar skolu beidzējiem viņi neko nevarot iesākt. Arī universitātes brīdina par esošo situāciju un dažas Vācijas universitātes sāk piešķirt stipendijas tieši tiem jauniešiem, kuri skolu savulaik ir pametuši, jo tieši šajos jauniešos viņi saskata potenciālu autentiskai personībai un radošumam. Tad nu kaut kas var sākt kustēties pārmaiņu virzienā.

​

Kāpēc ģēniji ir vairs tik vēstures grāmatās? Ko darīt vecākiem, kuri jūt, ka viņu bērni ir nelaimīgi bērnudārzā vai skolā? Kāpēc esam tur, kur esam un ko tas nozīmē? Kā būtu jāmācās šodienas bērnam? Vai šodienas bērnam maz esošās skolas ir vajadzīgas? Par šiem un citiem saistošiem jautājumiem tiek nu jau aktīvi diskutēts dažādos sabiedrības līmeņos. Turklāt ir jau pirmās pārmaiņas atsevišķās vietās novērojamas - ir atvērtas jaunas un pārveidotas esošās mācību iestādes par tādām, kurās bērns un viņa attīstība ir pašā centrā. Ir arī ģimenes, kuras izvēlās bērnus no skolas izņemt pavisam līdz brīdim, kad viņš pats izlemj ko citu. Ko tas nozīmē un kā tas izskatās realitātē – par to šajā blogā.

​

​