Katrs bērns ir unikāls. Viņa smadzenes – perfektas. Kāda nozīme ir sabiedrībai un skolai šī fenomena ietvaros?

Mācīšanās šķiet kā civilizētas sabiedrības pamatakmens. Bet vai tas notiek pareizi - tā, kā būtu sabiedrības un katra indivīda interesēs?

Tās ir šausmas, kas notiek. Bet tas taču piederas pie civilizācijas un savādāk nevar būt. Kas ir strukturālā vardarbība?

Bērns nenāk pasaulē kā nepilnīgs pieaugušais. Tieši pretēji. Tas ir jāatpazīst un ir jāstājas pretī sistēmas radītajam spiedienam.

Drūmā izglītības sistēmas statistika liek uzdot nopietnu jautājumu - kā interesēs darbojas šodienas izglītības sistēma?